Mežā ir liels koks ar bieziem kātiem, daudzām lielām zarām un lapu lapu. Atsevišķs bērns atnāca pie koka, lai spēlētu.
Zēns iedomājās, ka viņš dzirdēja, ka koks, laipni viņam sacīdams: "Nāc man! Šeit izveidojiet nelielu spēļu laukumu. Jūs varat izmantot savas mazās filiāles, ja vēlaties, un manas lapas ir bagātīgas. "Tātad zēns uzkāpa koku, pārtrauca dažas filiāles, pacēla lapas un izveidoja augstu slepeno māju kokā. Lai gan tas sāpināja koku, bet koks ir laimīgs mazliet upurēt, lai redzētu, ka bērnam ir tik daudz jautrības. Garo dienu laikā zēns spēlēs koka mājā. Koks bija apmierināts.
Kad zēns kļuva vecāks, viņš pārtrauca spēlēt kokā. Koks kļuva skumjš, viņa zariņš izpeldēja un tās mirdzums zaudēja savu spožumu.
Gadu gaitā pusaudzis ir atpakaļ. Koks bija prieks redzēt to vēlreiz. Jaunietis jutās d